Bellija stāsts suņa dzīves jēga
20. jūnijs, 2019 pl. 5:59
Es
izlasīju Viljama Brūsa Kamerona grāmatu “Bellija
stāsts”. Es šo grāmatu biju izlasījis jau pagājušā gada lasīšanas stafetē
un vēlreiz atcerējos, kas tur bija aprakstīts.
Grāmatā ir stāstīts par labradoru Beiliju, kurš vienu dienu tika pie
saimnieka Ētana. Grāmata bija rakstīta no suņa skata punkta, tāpēc bija interesanti
palasīt kā suns sapratīs vairākas lietas, jo cilvēks visu saprot ātri, bet suns
saprot ilgāk vai arī vispār nesaprot. No šīs grāmatas var arī daudz ko mācīties,
piemēram, ka par suni rūpēties ir ļoti liela atbildība. Grāmata arī parāda, ka
vajag labi izvēlēties draugus, jo Ētana draugs Tods aiz saniknošanās
aizdedzināja Ētana māju un, manuprāt, tas nav draudzīgi. Man personīgi likās
dīvaini, ka Ētans savu suni, kad viņš neklausīja vai izdarīja nedarbus sauca
par dulbursuni, jo rūpēties par suni nenozīmē viņu nicināt. Grāmatas vāks varētu
piesaistīt ļoti daudz dzīvnieku mīļotājus, jo kuram gan negribas izlasīt
grāmatu un iedomāties, ka suns uz vāka darbojas grāmatā. Es šo grāmatu ieteiktu
izlasīt tiem, kas ļoti grib suni, bet nesaprot kāda atbildība tā ir. Skalā no 1
līdz 10 es dodu 10 punktus.